Sahadža-Joga Vikipēdijas raksts Pārlēkt uz: navigācija, meklēt Šo rakstu ir ierosināts dzēst (skatīt Vikipēdijas dzēšanas vadlīnijas). Iemesls: uzlabot vai dzēst Ja iebilstat pret raksta dzēšanu, lūdzu, apspriediet to raksta diskusiju lapā. Jūs joprojām varat uzlabot šo rakstu, lai tas nebūtu jādzēš. Lūdzu, nedzēsiet raksta saturu, neievietojiet to citā rakstā un nepārvietojiet šo rakstu. Lūdzu, nedzēsiet šo paziņojumu, kamēr raksts nav uzlabots līdz atbilstošam līmenim vai kamēr notiek diskusija par tā dzēšanu. Sahadža-Joga 1970.gadā Indijā Šrī Matadži Nirmala Devi (Shri Mataji Nirmala Devi) izveido jauna veida, mūsdienīgu, modernu, viegli pieejamu un apgūstāmu jogas mācību, kuras pamatā ir ikdienas meditācija. Sahadža-Jogā nav apgrūtinošu fizisku vingrinājumu, tā nav saistīta ar tā saucamo "komerciālo" garīgumu. Pati apmācība ir bezmaksas, aizņemj tikai dažas minūtes vai pat sekundes no cilvēka laika, jo pašrealizācijas saņemšana (lai praktizētu sahadža-jogu, tā ir mūsu iekšā esošās , miegā snaudošās Kundalini enerģijas daļēja pamodināšana) aizņem tikai nelielu laika sprīdi. Sahadža-Jogas vēsture Latvijā Pirmie avoti liecina, ka Latvijā līdz sahadža-jogas kustības sākumam no 1998.gada, jau varēja būt cilvēki, kuri ir saņēmuši pašrealizāciju sahadža-jogā un to praktizē individuāli, plašākai publikai nezinot. Tā ir informācija, ka kāds "krišnaītu" dalībnieks saņēmis pašrealizāciju Krievijā, kur sahadža-joga attīstās no 1989.gada, pēc pirmajām Pašrealizācijas Programmām kopā ar jogas mācības autori Šrī Matadži Nirmala Devi, viņas pirmo Krievijas vizīšu laikā, 1989.gadā, kurās milzīgs cilvēku skaits pirmo reizi PSRS vēsturē saņēma savu pašrealizāciju. Tāpat ir zināms, ka 1993.gadā no Krievijas uz Baltijas valstīms devās turienes sahadža-jogi, lasīt lekcijas par sahadža-jogu, tai skaitā Latvijā arī šāda lekcija ir notikusi (informācijas avots - Alla Adamss), taču Latvijā sahadža-joga pēc tam nesāka izplatīties. No preses pieejama informācija, ka patreizējā eks-prezidente Vaira Vīķe Freiberga - ir praktizējusi sahadža-jogu (visticamāk viņas mītnes zemē Kanādā)
Par cilvēku, kurš Latvijā ieviesa Sahadža-Jogas mācību - uzskatāms Sahadža-Jogas praktiķis Guntis Strautnieks, kurš ir sahadža-jogā personīgi apmācijis vairāk nekā 200 cilvēkus (individuāli) un novadījis aptuveni 10 sahadža-jogas kolektīvās programmas dažādās Latvijas pilsētās (Rīga, Jūrmala - Dubulti, Liepāja, Valmiera, Vecpiebalga, Cēsu rajona Mārsnēnu pagasts). Guntis savu ceļu sahadža-jogā sāka 1998.gada 5.augustā, kad atrodoties biznesa darīšanās Lietuvā, Viļņā, no turienes jogas entuziastes Tatjanas saņēma pašrealizāciju - Raugyklos ielas nama foajē, kur Tatjana tirgoja ezotēriska satura grāmatas. Pēc atgriešanās Latvijā un pirmo mēnešu individuālas sahadža-jogas meditācijas praktizēšanās - Guntis (Tajanas mudināts) sāk ievietot sludinājumus avīzē "Latvijas Reklāma" aicinot uz jogas bezmaksas kursiem. Pirmais apmeklētājs ierodās 1998.gada novembra beigās - pavecāks vīrietis, pēc reliģijas katolis, no Gaigalavas pagasta, ar slimu kāju, veselības problēmu mocīts. Saņēmis atbildi, ka Shri Mataji foto var likt blakus kristiešu Dievmātes atveidam - viņš saņemj Pašrealizāciju un pēc mēneša Guntim atsūta sirsnīgu apsveikumu uz Ziemassvētkiem. Ar to arī pamazām iesākās sahadža-jogas mācības izplatība Latvijā. Tā straujāka attīstība notika no 2001.gada pavasara, kad tika atrasti vēl 2 aktīvisti un domu biedri - Māris Zvirgzdiņš un Aleksandrs Džafarovs un tika nodibināti kontakti ar Lietuvas un Igaunijas sahadža-jogie, un 2001.gada 12.maijā tika sarīkota Latvijā pirmā sahadža-jogas Pašrealizācijas Programma, Vecrigā, Vecpilsētas ielā 12, dziednieka Oskara Peipiņa salona AKVILONA aktu zālē. Tajā savu pašrealizāciju saņēma aptuveni 15 cilvēki un 2001.gada novembrī tikai noīrētas pirmās telpas sahadža-jogas kursiem - Puškina ielā 13, aiz Centrālā Tirgus, pirms tam nodarbības notika Gunta Strautnieka dživoklī Juglā.
Sahadža-Jogas kritika.
''Kādu laiku praktizējot sahadža-jogu,tās piekopējam nāksies saskarties ar kritisku informāciju par sahadža-jogas mācību, tās autori Šrī Matadži Nirmala Devi un pašiem sahadža-jogiem, kā arī sahadža-jogas pasākumiem, organizāciju un organizātorisko darbību. Jāsaka, ka atmetot teiksim pareizticīgo sektu pētnieku (kā A.Dvorkins u.c.) viedokļus, uzskats, ka sahadža-jogas reālā praktika robežojās ar sektu, sektantismu ir tiesīgs objektīvi pastāvēt. Sahadža-Jogā , vismaz tās "oficiālajās organizācijās" pamazām pie varas ir nonākuši cilvēki, kuri nomināli skaitās sahadža-jogi, bet realitātē šie cilvēki izkropļo sahadža-jogas mācību , tādu - kā to izveidoja Šrī Matadži un sahadža-jogā ar šādu negodprātīgu un karjeriski noskaņotu cilvēku palīdzību tiek ienestas izmaiņas uz slikto pusi, kas dod pamatu apgalvojumam, ka sahadža-joga (jogas organizācija) ir sektantisms. Reāli nodalīt - kur ir tīrā sahadža-joga un kur sākās sekta, nav tik viegli. Taču tagad visā pasaulē sahadža-jogi norobežojās no "organizācijas" un veido paši savas domubiedru kopas, kuras neierobežo organizācijas hierarhiskās struktūras ar savām negatīvajām izpausmēm. ''
Par cilvēku, kurš Latvijā ieviesa Sahadža-Jogas mācību - uzskatāms Sahadža-Jogas praktiķis Guntis Strautnieks, kurš ir sahadža-jogā personīgi apmācijis vairāk nekā 200 cilvēkus (individuāli) un novadījis aptuveni 10 sahadža-jogas kolektīvās programmas dažādās Latvijas pilsētās (Rīga, Jūrmala - Dubulti, Liepāja, Valmiera, Vecpiebalga, Cēsu rajona Mārsnēnu pagasts). Guntis savu ceļu sahadža-jogā sāka 1998.gada 5.augustā, kad atrodoties biznesa darīšanās Lietuvā, Viļņā, no turienes jogas entuziastes Tatjanas saņēma pašrealizāciju - Raugyklos ielas nama foajē, kur Tatjana tirgoja ezotēriska satura grāmatas. Pēc atgriešanās Latvijā un pirmo mēnešu individuālas sahadža-jogas meditācijas praktizēšanās - Guntis (Tajanas mudināts) sāk ievietot sludinājumus avīzē "Latvijas Reklāma" aicinot uz jogas bezmaksas kursiem. Pirmais apmeklētājs ierodās 1998.gada novembra beigās - pavecāks vīrietis, pēc reliģijas katolis, no Gaigalavas pagasta, ar slimu kāju, veselības problēmu mocīts. Saņēmis atbildi, ka Shri Mataji foto var likt blakus kristiešu Dievmātes atveidam - viņš saņemj Pašrealizāciju un pēc mēneša Guntim atsūta sirsnīgu apsveikumu uz Ziemassvētkiem. Ar to arī pamazām iesākās sahadža-jogas mācības izplatība Latvijā. Tā straujāka attīstība notika no 2001.gada pavasara, kad tika atrasti vēl 2 aktīvisti un domu biedri - Māris Zvirgzdiņš un Aleksandrs Džafarovs un tika nodibināti kontakti ar Lietuvas un Igaunijas sahadža-jogie, un 2001.gada 12.maijā tika sarīkota Latvijā pirmā sahadža-jogas Pašrealizācijas Programma, Vecrigā, Vecpilsētas ielā 12, dziednieka Oskara Peipiņa salona AKVILONA aktu zālē. Tajā savu pašrealizāciju saņēma aptuveni 15 cilvēki un 2001.gada novembrī tikai noīrētas pirmās telpas sahadža-jogas kursiem - Puškina ielā 13, aiz Centrālā Tirgus, pirms tam nodarbības notika Gunta Strautnieka dživoklī Juglā.
Sahadža-Jogas kritika.
''Kādu laiku praktizējot sahadža-jogu,tās piekopējam nāksies saskarties ar kritisku informāciju par sahadža-jogas mācību, tās autori Šrī Matadži Nirmala Devi un pašiem sahadža-jogiem, kā arī sahadža-jogas pasākumiem, organizāciju un organizātorisko darbību. Jāsaka, ka atmetot teiksim pareizticīgo sektu pētnieku (kā A.Dvorkins u.c.) viedokļus, uzskats, ka sahadža-jogas reālā praktika robežojās ar sektu, sektantismu ir tiesīgs objektīvi pastāvēt. Sahadža-Jogā , vismaz tās "oficiālajās organizācijās" pamazām pie varas ir nonākuši cilvēki, kuri nomināli skaitās sahadža-jogi, bet realitātē šie cilvēki izkropļo sahadža-jogas mācību , tādu - kā to izveidoja Šrī Matadži un sahadža-jogā ar šādu negodprātīgu un karjeriski noskaņotu cilvēku palīdzību tiek ienestas izmaiņas uz slikto pusi, kas dod pamatu apgalvojumam, ka sahadža-joga (jogas organizācija) ir sektantisms. Reāli nodalīt - kur ir tīrā sahadža-joga un kur sākās sekta, nav tik viegli. Taču tagad visā pasaulē sahadža-jogi norobežojās no "organizācijas" un veido paši savas domubiedru kopas, kuras neierobežo organizācijas hierarhiskās struktūras ar savām negatīvajām izpausmēm. ''