Garīgā attīstība. Cilvēka evolūcija.
Cilvēka attīstība tiek skatīta reinkarnācijas ietvaros. Šim rakstam pamatā ir Annijas Bezantes grāmata „Reliģiju brālība”. Visas reliģijas ir no Dievišķā Avota, to Sūtņi katrs savā laikā nostiprinājuši cilvēces attīstība kādu aspektu.
Minerāli – Augi – Dzīvnieki – Cilvēks – Dievcilvēks, tādas ir attīstības stadijas.
Attīstības augstākajā pakāpē atrodās pārcilvēciskās būtnes : Manu, Budas, Riši, karmas valdnieki. Arvien pārdzimstot – cilvēks no mežoņa kļūst par būtni – kura jau diezgan attīstījusi savus dažādos enerģētiskos ķermeņus (astrālo, mentālo).
Tālāko attīstību var sadalīt divos posmos: „pārbaudījumu ceļš” un „garīgās attīstības ceļš, skolnieka ceļš”. Alkas pēc zemes dzīves labumiem sāk nomākt atziņa, ka tas viss ir pārejošs, niecību niecība, Dievišķā Ilūzija jeb Maija. Tad cilvēka Dvēsele sāk alkt to, kas ir nepārejošs, nemirstīgs, mūžīgs, reāls, ne vairs zemes ilūzijas.Šis dvēseles kliedziens nozīmē to, ka pat ja nebūtu nekāda ļaunuma un ciešanu, zemes dzīve būtu kā ziedošs dārzs, tik un tā cilvēkam tā neliktos pievilcīga un būtu kļuvusi par ierobežojumu, cietumu. Viņš sāk alkt brīvību, ārpus tās sienām. Ne tikai zeme, bet arī debesis (domāta pēcnāves dzīve) vairs neliekās pievilcīgas, jo visas šīs izjūtas ir pārejošas.Stingra vēlme sasniegt mūžīgo – noved cilvēku no plašā Evolūcijas ceļa – uz šauro, pārbaudījumu taciņu, kura ved kalnup.Darbs, kas tiek prasīts no cilvēka ir prāta un morāles jautājums, viņam ir jāsatiek savs Skolotājs, aci pret aci.
Cilvēka attīstība tiek skatīta reinkarnācijas ietvaros. Šim rakstam pamatā ir Annijas Bezantes grāmata „Reliģiju brālība”. Visas reliģijas ir no Dievišķā Avota, to Sūtņi katrs savā laikā nostiprinājuši cilvēces attīstība kādu aspektu.
Minerāli – Augi – Dzīvnieki – Cilvēks – Dievcilvēks, tādas ir attīstības stadijas.
Attīstības augstākajā pakāpē atrodās pārcilvēciskās būtnes : Manu, Budas, Riši, karmas valdnieki. Arvien pārdzimstot – cilvēks no mežoņa kļūst par būtni – kura jau diezgan attīstījusi savus dažādos enerģētiskos ķermeņus (astrālo, mentālo).
Tālāko attīstību var sadalīt divos posmos: „pārbaudījumu ceļš” un „garīgās attīstības ceļš, skolnieka ceļš”. Alkas pēc zemes dzīves labumiem sāk nomākt atziņa, ka tas viss ir pārejošs, niecību niecība, Dievišķā Ilūzija jeb Maija. Tad cilvēka Dvēsele sāk alkt to, kas ir nepārejošs, nemirstīgs, mūžīgs, reāls, ne vairs zemes ilūzijas.Šis dvēseles kliedziens nozīmē to, ka pat ja nebūtu nekāda ļaunuma un ciešanu, zemes dzīve būtu kā ziedošs dārzs, tik un tā cilvēkam tā neliktos pievilcīga un būtu kļuvusi par ierobežojumu, cietumu. Viņš sāk alkt brīvību, ārpus tās sienām. Ne tikai zeme, bet arī debesis (domāta pēcnāves dzīve) vairs neliekās pievilcīgas, jo visas šīs izjūtas ir pārejošas.Stingra vēlme sasniegt mūžīgo – noved cilvēku no plašā Evolūcijas ceļa – uz šauro, pārbaudījumu taciņu, kura ved kalnup.Darbs, kas tiek prasīts no cilvēka ir prāta un morāles jautājums, viņam ir jāsatiek savs Skolotājs, aci pret aci.